Rāmuļu pamatskola
 
Veselības aspekti
Veselības principi
Veselības izglītība
Veselīgs uzturs

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 1948. gadā pieņemtajai definīcijai veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem.

Veselības kvalitāte ir svarīgs valsts attīstības noteicējs. Mūsu nākotne ir bērni, tāpēc ir īpaši svarīgi viņus nodrošināt ar informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Veselības kvalitāti ietekmē valsts attieksme, pašas sabiedrības veselības kvalitāte un paradumi.

Veselība ir resurss, kuras vērtība nav mērojama naudā.

Sabiedrības veselību ietekmē daudzi faktori. Nozīmīga ir ne tikai veselības aprūpes sistēma – pakalpojumu nodrošinājums, pieejamība un kvalitāte; liela nozīme ir cilvēku attieksmei pret savu veselību. Pētījumi pierāda: jo izglītotāks ir cilvēks, jo veselīgāku dzīvesveidu viņš dzīvo. Tādēļ īpaši nozīmīgi ir izglītot skolēnus. Ikvienam sabiedrības loceklim ir izveidojies savs personīgais skatījums par to, kas ir veselība, kas ir veselības profilakse un ieskati, kā par savu veselību vajadzētu rūpēties.

Attieksme pret savu veselību veidojas atšķirīgi dažādos personas vecumposmos. Bērnībā bērns pieņem informāciju, kuru viņam sniedz vecāki un citi pieaugušie. Šajā vecumā viss, ko dara vecāki, tiek uzskatīts par pareizu un pieņemamu. Neatkarīgi no tā, vai informācija ir pozitīva vai negatīva, bērns cenšas to pieņemt pilnībā un atdarināt. Ikviens saprot, ka laba veselība ir ilga mūža un veselīgas paaudzes attīstības priekšnosacījums. Taču attieksme pret savu veselību ir ikkatra cilvēka izvēles un uzvedības sekas.


Sabiedrībā jēdziens "veselība" tiek aplūkots piecās dimensijās:

• Fiziskā veselība – norāda, cik labi funkcionē ikviena organisma sistēma un organisms kopumā.

• Intelektuālā veselība – atspoguļo, kā cilvēks iegūst sev nepieciešamo daudzveidīgo informāciju un pārstrādā to.

• Emocionālā veselība – nosaka cilvēka pašsajūtu, attieksmi pret sevi, apkārtējiem, lietām un parādībām. Norāda, kā un cik adekvāti indivīds pauž savas jūtas.

• Sociālā veselība veicina saskarsmes veidošanos ar apkārtējiem cilvēkiem un sabiedrību.

• Garīgā veselība raksturo katra indivīda esības būtību un atspoguļo personiskos uzskatus par vērtībām, morāles normām un ētikas principiem.


Svarīgu vietu veselības attīstībā ieņem izglītības iestādes, kurām, sadarbojoties ar ģimeni un sabiedrību, jāstimulē skolēna pašattīstība.

Lai saglabātu savu veselību ir nepieciešams gan sports un atpūta, gan veselīgs un augošam organismam atbilstošs uzturs, un rūpes par savu ķermeni.


Vairums cilvēku, arī skolēni un jaunieši, savas veselības kā vērtības saglabāšanā un uzlabošanā nedara neko. Tas izskaidrojams gan ar laika trūkumu, gan ar finansiālām grūtībām, gan ar vispārējo kūtrumu, kas novērojams sabiedrībā, gan ar sociāli ekonomisko stāvokli valstī. Dažādos pētījumos noskaidrots, ka sieviešu un vīriešu rūpes par veselību ir atšķirīgas. Piemēram, sievietes lielāku uzmanību pievērš pareizam uzturam, cenšas izvairīties no drūmām un depresīvām domām, kā arī vairāk laika pavada dabā. Vīrieši, savukārt, lielākas aktivitātes izrāda, nodarbojoties ar vingrošanu un sportu.

Bērni un pusaudži aug un attīstās katrs savā ģimenē, tāpēc galvenā nozīme ikviena skolēna dzīvē ir ģimenei. Pirmās prasmes un iemaņas bērns iegūst, vērojot un atdarinot savus ģimenes locekļus un tuviniekus. Galvenais uzdevums ģimenē ir saglabāt garīgo un emocionālo saikni ar bērnu visos bērna attīstības posmos, bet īpaši pusaudžu vecumā. Savstarpējā uzticēšanās un personīgais piemērs ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem bērna vērtīborientāciju veidošanā.

Lielākā daļa sabiedrības šobrīd ir aizņemti ar materiālo vērtību iegūšanu, aizmirstot par ģimenes nozīmi. Daudzās ģimenēs mazāk uzmanības tiek pievērsts bērniem, viņu interesēm un izklaidēm.

No 2005. gada 1. septembra veselības mācība kā obligāti apgūstams priekšmets skolās vairs nepastāv. Tā vietā ir ieviests mācību priekšmets – sociālās zinības. Salīdzinot ar veselības mācības pamatizglītības standartu, sociālo zinību ietvaros apgūstamās veselības mācības tēmas ir samazinātas.

Skolēniem jāmācās attīstīt tās dzīvesprasmes, kas ir personības attīstības pamatā. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka svarīgākās dzīvesprasmes ir:


• pašizināšana un pašnoteikšanās,

• savu tiesību apzināšanās un to aizstāvēšana,

• stresa pārvarēšana,

• pretošanās psiholoģiskajam spiedienam,

• kritiskā domāšana,

• lēmumu pieņemšana un problēmu risināšana,

• sociālā pielāgošanās,

• efektīva komunikācija un sadarbība.


Liela loma ir audzināšanai ģimenē un masu mediju ietekmei. Bet skolai ir iespēja attīstīt skolēnos attieksmi pret veselību kā pret vērtību.

Lai nodrošinātu veselības veicinošos procesus skolā, ir nepieciešams:

 

Uzturu nepieciešams izvēlēties ne vien pēc patikas, bet arī pēc lietderības. ASV uztura speciālisti ir izstrādājuši uztura piramīdu, lai maksimāli uzskatāmi un vienkāršoti iepazīstinātu cilvēkus ar veselīga uztura pamatiem. Piramīda rāda, kāds ir cilvēkam ikdienā nepieciešamā uztura dalījums. Tā precīzi parāda, kādus produktus nepieciešams uzņemt lielos daudzumos, kādus nelielos. Šī piramīda radīta tā, lai jūsu dienas deva kļūtu par veselības, tātad arī normālas ķermeņa masas pamatu.

Piramīdas 1. līmenis

Šai līmenī ietilpst milti, maize, putraimi un citi graudu izstrādājumi, rīsi, kukurūza un kartupeļi. Tātad tās ir visas putras, auzu pārslas, makaroni, no graudiem gatavotas ātrās brokastis. Šeit var pieskaitīt arī klijas un diedzētos graudus. Pirmā līmeņa piramīdas produktu galvenās uzturvielas ir ogļhidrāti, olbaltumi, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs, B grupas vitamīni. Tie ir mūsu uztura pamatprodukti un jāēd apjomīgi, bagātīgi. Pēc iespējas jāizvēlas pilngraudu produkti un rupja maluma milti. Neaizmirsīsim par klijām un diedzētiem graudiem- it īpaši ziemas un pavasara mēnešos. Kartupeļus pēc iespējas ēdīsim vārītus, zupā, sakņu sautējumā, kartupeļu biezputras veidā. Atteiksimies no ‘frī’ kartupeļiem, ceptiem kartupeļiem, čipsiem. Sviestu, margarīnu un citus taukus lietosim ļoti mēreni.

Piramīdas 2. līmenis

Augļi, ogas un dārzeņi, kā arī zaļie zirnīši un pupiņas pākstīs. Šie produkti var būt svaigi, saldēti, konservēti un žāvēti.

Minētie produkti, īpaši- svaigā veidā , ir bagātīgi C vitamīna, karotīna, šķiedrvielu, ogļhidrātu avots. Tie uzturā jālieto bieži un bagātīgi, vēlams izvēlēties dažādus dārzeņus un augļus. Jātiecas pēc daudzveidības.

Piramīdas 3. līmenis

Šeit ietilpst piens, piena produkti un gaļa, zivis, olas. Vēl pie šīs grupas ir jāpieskaita kaltētie pākšaugi- zirņi, pupas, un rieksti, sēnes. Visus minētos produktus apvieno tas, ka tie ir vērtīgi olbaltumu un dažādu šajos produktos ieslēgtu taukvielu avots.

Piena produkti ir lielisks olbaltumu, kalcija, B grupas vitamīnu, A un D vitamīnu avots uzturā. Lai arī cik šī grupa būtu laba, tā nevar aizvietot piramīdas pirmo un otro līmeni, tādēļ piena produktus ir jāēd regulāri, bet mērenos apmēros. Un pēc iespējas jāizvēlas mazāk trekni piena produkti- vājpiens, vājpiena kefīrs, jogurts utt. Liesa gaļa ir labs olbaltumu, B grupas vitamīnu, īpaši B12, kā arī dzelzs avots. Jāizvairās lietot treknu gaļu, desas u.c. treknus izstrādājumus. Ideāli būtu izvēlēties jauna dzīvnieka gaļu, piemēram, teļa, vai medījumu. Zivis ir ļoti vērtīgs olbaltumu, D, A vitamīna, B grupas vitamīnu avots, apgādā cilvēka organismu ar neaizstājamām taukskābēm (omega 3 arī), jūras produkti dod organismam jodu. Jāizvairās no pārāk sālītām zivīm vai pārāk apceptām. Un šinī gadījumā veselīgi ir izvēlēties tieši treknās zivis. Arī šī līmeņa produktus jālieto uzturā mērenos apmēros. Attiecībā uz olām, tad būtu jāizvairās no ceptām olām vai omletēm. Olas vēlams lietot mīksti vārītas, cieti vārītas vai kulteni.

Pākšaugi ir labs olbaltumu, B grupas vitamīnu, balstvielu, lecitīna avots. Bet diemžēl šie produkti parasti uzturā tiek lietoti samērā maz. Zirņi un pupas var ļoti veiksmīgi aizstāt gaļu.

Piramīdas 4. līmenis

Te pieder taukvielas, saldumi, arī alkohols. Šos produktus var nelietot nemaz, bet, ja lieto, tad vēlams nedaudz. Un ir noteikta kategorija cilvēku, piemēram, cilvēki ar lieko svaru, ar kādām veselības problēmām, kuriem 4. līmeņa produkti būtu jāierobežo līdz minimumam.

 

Izvēlēsimies pareizu un veselīgu uzturu!

 

Kādai jābūt proporcijai starp uzņemtajām olbaltumvielām, ogļhidrātiem nu taukiem - vienota viedokļa par šo tēmu nepastāv, taču tradicionāli tiek uzskatīts, ka šī proporcija ir:

- 50-60% kaloriju jāuzņem ar ogļhidrātiem,
- 20-30% kaloriju ar taukiem,
- 10-20% kaloriju ar olbaltumvielām. (Agnese Marhele)

Rāmuļu skola, Rāmuļi, Cēsu novads, tālr. 64129511, e-pasts ramulu_skola@inbox.lv